Tā jau derēs…

Veiksmīgai laulībai ir jāiemīlas daudzas reizes, un vienmēr tajā pašā cilvēkā.

Mignon McLaughlin

Neviens nestāda dārzu uz pāris gadiem, tas vienmēr ir ilgtermiņa projekts. Tāpat ir ar ģimeni: tas ir projekts visai dzīvei. Es neesmu sastapis nevienu cilvēku, kurš katru gadu izraktu ābeli un pārstādītu to piemērotākā vietā vai vienkārši nomainītu pret jaunu. Neviens negaida, ka tā uzreiz sāks bagātīgi nest augļus. Un neviens negaida bagātīgu ražu, ja dārzu nekopj.

Laulība arī ir dārzs, kas prasa pastāvīgu kopšanu un rūpes. Mēs to iestādām vienreiz un uz visiem laikiem. Dodam solījumus, ceļam māju, audzinām bērnus. Un, ja pēc tam pakāpeniski un nemanāmi pārstājam to kopt, dārzs aizaug ar problēmām, ar kurām ir grūti tikt galā.

Salamana pamācībās autors apraksta ainu, kas labi ilustrē to, par ko mēs runājam:

Es gāju gar sliņķa tīrumu un gar neprātīga cilvēka vīna dārzu, un redzi, tas viss bija aizaudzis ar ērkšķiem, tā virsu bija apklājušas nātres, un tā akmens mūris bija sagruvis.

Salamana pamācības 24:30–31

Saimnieks savu vīna dārzu neizpostīja. Viņš vienkārši neko nedarīja, un nezāles izauga pašas.

Cik bieži es dzirdu, ka viss notika pats no sevis un neviens nav vainīgs. Reiz kāds jauns bijušais vīrs man teica: „Viss kaut kā pats no sevis tā sanāca…” Ja nepieliek pūles un pastāvīgi neiegulda attiecībās, viss aizaug un galu galā iet bojā.

Kāpēc mēs pārstājam ieguldīt attiecībās

Iemeslu ir daudz, un tie visi izklausās diezgan saprātīgi. Darbs prasa spēkus. Sadzīve aprij vakarus. Vecāki noveco, izdevumi pieaug. Piedzimst bērni, un visa uzmanība pievēršas viņiem.

Braiens Doss, Skots Stenlijs, Hovards Markmans un Galena Roudsa astoņus gadus novēroja 218 pārus. Pēc pirmā bērna piedzimšanas apmierinātība ar laulību samazinājās aptuveni 90 % no viņiem. Stenlijs skaidro: bērns laulību nesagrauj, bet viņa ienākšana ģimenē paātrina pasliktināšanos.

Citiem vārdiem sakot, ja jūsu dārzs jau ir aizaudzis, jaunas svarīgas rūpes jūs novērsīs vēl vairāk.

Aiz visiem šiem iemesliem slēpjas viens kopīgs. Darbs, bērni un sadzīve prasa, bet attiecības, ja tās ir patiesas, prasīt nevar. Un mēs esam pieraduši atsaukties tam, kurš kliedz skaļāk.

Klusais ienaidnieks vārdā „rutīna”

Vēl viens iemesls, kāpēc mēs pārstājam strādāt pie attiecībām, ir rutīna. Daudzi pāri ir pārliecināti, ka, ja viņi nestrīdas, tad viss ir kārtībā un nekas nav jādara. Viņi pārstāj pielikt pūles, un, kad rodas problēmas, sāk paniski domāt, ko darīt.

Pētījumi liecina, ka rutīna nopietni atdzesē attiecības. Irēna Tsapelasa, Artūrs Ārons un Terijs Orbuhs aptaujāja pārus, kuri bija precējušies jau septiņus gadus. Tie, kuri atzina, ka „vienmēr dara to pašu” un ļoti reti kopā dara kaut ko interesantu, pēc deviņiem gadiem izrādīja zemāku apmierinātību ar laulību nekā tie, kuri centās dažādot savu dzīvi. Turklāt šī sakarība saglabājās pat tajās ģimenēs, kurās gandrīz nebija konfliktu.

Pieci balsti

Rūpes par laulību un centienus uzturēt attiecības var pavisam konkrēti aprakstīt. Laura Staforda un Daniels Kanari pētīja, ko dara laulātie, kuru attiecības paliek dzīvas, un izdalīja piecas konkrētas darbības. Es tās saucu par balstiem, uz kuriem balstās māja.

Pirmais balsts: laipnība. Sirsnība, dzīvesprieks, atteikšanās no pastāvīgas kritikas. Kopā ar uzticības vārdiem laipnība ir visciešāk saistīta ar apmierinātību ar laulību. Tās vissvarīgākā izpausme — pastāvīgas sīkās uzmanības izpausmes. Noteikti ne svētki un pasākumi ar lielu viesu skaitu, bet gan silti vakari divatā, laulāto satikšanās vakarā pēc darba. Kas izskan vispirms: „Es priecājos, ka tu esi mājās” vai „Kāpēc tu neiznesi atkritumus?” Atcerieties, ka pārmetumi nogalina mīlestību, bet naidīgums, kad pārmetumu ir vairāk nekā pateicības vārdu un komplimentu, atdzesē attiecības pat tad, ja mīlestība ir spēcīga.

Otrais balsts: pastāvīgi apliecinājumi par mīlestību un uzticību. Daudziem vīriešiem šķiet, ka tas ir lieki: „Es taču esmu šeit, tātad mīlu” vai „Es to jau teicu”. Bet sievai ir svarīgi to dzirdēt atkal un atkal. „Es esmu ar tevi.” „Es atkal izvēlos tevi.” „Mēs to pārvarēsim.”

Šādus vārdus atkārto ne tādēļ, ka kāds varētu aizmirst. Tos atkārto, lai saglabātu attiecības, uzturētu tās un sniegtu viens otram atbalstu grūtībās. Jo biežāk mēs viens otram sakām, ka mīlam, jo mazāk attiecības ir pakļautas erozijai.

Trešais balsts: atklātība. Šīs sarunas nav par rēķiniem un grafikiem, bet gan par otru un par pašām attiecībām. Kā mums tagad klājas kopā? Kas tev trūkst? Kas tevi iepriecina? Atklātība nozīmē godīgumu un gatavību dalīties ar to, kas ir sirdī, nevis vienkārši nodot informāciju.

Daudzi pāri gadiem ilgi runā tikai par darbiem un problēmām. Viņiem šķiet, ka viņi sazinās, bet patiesībā viņi vada nelielu privātu uzņēmumu, kas viņiem nes noteiktas dividendes, taču ne ģimenes laimi. Jautājiet dzīvesbiedram par to, kas patiesībā ir viņa sirdī, nevis par pirkumiem, lēmumiem, plāniem vai parādiem. Tieši tā veidojas attiecības.

Ceturtais balsts: kopīgi draugi, radinieki, baznīca. Pārim, kam ir kopīgs pastāvīgo saziņas loks, retāk rodas atsvešinātības un vientulības sajūta. Draugi, kuri jūs pazīst tieši kā pāri, atbalsta jūsu savienību. Baznīca, mājas grupa, ģimenes draugi kļūst par dzīvu žogu ap jūsu dārzu.

Piektais balsts: taisnīgs pienākumu sadalījums. Staforda un Kanari ir novērojuši, ka laulātie, kuri jūt netaisnību mājas pienākumu sadalē, mazāk iegulda attiecībās. It īpaši tas, kurš uzskata, ka uzņemas lielāku slogu. Daudziem palīdzība mājas darbos par mīlestību liecina skaļāk nekā ziedi. Ziedi arī ir vajadzīgi, bet kopīgais slogs saka galveno: „Tu neesi viens.”

Kaut kas jauns kopā

Es teicu, ka viens no galvenajiem attiecību ienaidniekiem ir rutīna, taču pret to ir ļoti iedarbīgas un vienkāršas zāles: pastāvīgi izdomāt un kopā darīt kaut ko jaunu. Artūrs Ārons, pašpaplašināšanās teorijas autors, parādīja, ka kopīga jauna pieredze ievērojami stiprina tuvības sajūtu starp laulātajiem. Viņa eksperimentos pāriem pietika ar septiņām minūtēm neparastas kopīgas nodarbes, lai viņi savas attiecības novērtētu augstāk. Kopā atklājot nezināmo, mēs no jauna atklājam arī viens otru.

Tam nav vajadzīgi lieli izdevumi. Viss var būt vienkāršāk: jauns pastaigu maršruts, jauns interesants ēdiens, kopīgas mācības, kopīga kalpošana.

Bredfords Vilkokss un Džefrijs Djū salīdzināja laulātos, kuri vismaz reizi vai divas mēnesī dodas uz randiņu, ar tiem, kuri to dara reti vai nekad. Pirmajā grupā laulībā ļoti laimīgas ir 83 % sievu un 84 % vīru, otrajā — 68 % un 70 %. Autori brīdina, ka runa ir par sakarību, nevis pierādītu cēloni. Taču secinājums ir acīmredzams: laimīgi pāri atrod laiku viens otram, un laiks vienam otram palīdz palikt laimīgiem.

Ieradums, nevis uzplūdums

Viena no biežākajām kļūdām ir tā, ka laulātie izturas pret rūpēm par laulību kā pret avārijas remontu. Sastrīdējās, nobijās, aizbrauca atvaļinājumā, atvilka elpu. Un atkal „tā jau derēs”.

Daniels Kanari, Laura Staforda un Beverlija Semika vairākus mēnešus novēroja laulātus pārus. Viņu secinājums: attiecības uzturošas darbības darbojas, kamēr tās atkārto. Vakardienas rūpes šodien vairs nesilda. Dārzu nelaista vienreiz uz visu vasaru.

Jēzus Efezas draudzei saka vārdus, kas der arī laulībai:

Bet Man ir pret tevi, ka tu savu pirmo mīlestību esi atstājis. Tad nu atceries, no kurienes tu esi kritis, atgriezies no grēkiem un dari pirmos darbus.

Jāņa atklāsmes grāmata 2:4–5

Ievērojiet: Viņš nesaka „gaidi, kad atgriezīsies agrākās jūtas”. Viņš aicina „darīt pirmos darbus”. Pirmā mīlestība atgriežas caur darbiem, ko mēs atkārtojam dienu no dienas.

Atcerieties, ko jūs darījāt, kad viss tikai sākās. Zvanījāt bez redzama iemesla, tikai lai dzirdētu mīļo balsi un pateiktu, ka mīlat. Uzmanīgi un koncentrēti klausījāties, nolikuši telefonu malā. Pastāvīgi izdomājāt, ar ko iepriecināt. Tieši tie ir tie paši pirmie darbi.

Ko darīt

Kad lietas jau ir aizgājušas nepareizā virzienā, kad darbs pie attiecībām sen ir pamests un rūgtie augļi jau nogatavojušies, ir vērts apstāties un sākt pārmaiņas. Taču sāciet nevis ar vērienīgu projektu, bet ar kaut ko vienu un nelielu. Nemēģiniet mainīt visu uzreiz. Izvēlieties balstu, kas ir visvājākais, un sāciet to stiprināt katru dienu. Piemēram, ja mājās ir daudz kritikas, sāciet ar silta toņa atgriešanu. Ja sen neesat runājuši par sevi, atrodiet vakaru sarunai „par mums”.

Nostipriniet ritmu. Laikam divatā kalendārā jābūt tikpat stingri ierakstītam kā jebkurai darba tikšanās reizei. Citādi to vienmēr kaut kas izspiedīs. Un neaizmirstiet vismaz reizi mēnesī izdomāt un darīt kaut ko jaunu. Dariet kopā to, ko vēl nekad neesat darījuši.

Dārzu iestāda uz visu mūžu. Bet augļus tas nes tikai tiem, kuri tur iet katru dienu, lai par to rūpētos.