Tā jau derēs…
Kāpēc laulība aizaug ar nezālēm, ja par to nerūpējas, pieci dzīvu attiecību balsti pēc pētījumu datiem un kā atgūt pirmo mīlestību caur „pirmajiem darbiem”.
Lasīt →
Pusaudža vecums ir periods, kad iekšējais dzinējs sāk darboties paaugstinātos apgriezienos. Tas nav sistēmas darbības traucējums, bet gan paātrinājuma fāze. Cilvēkā sākas spēcīgi procesi: pieaug enerģija, pastiprinās tieksme pēc jaunā, kļūst asāka vajadzība justies dzīvam, nozīmīgam un spējīgam ietekmēt pasauli. Risks šajā vecumā ir dabisks efekts, kas nepieciešams izaugsmei.
Neirobiologi to skaidro ar to, ka smadzeņu emocionālie un motivācijas centri jau ir sākuši darboties, turklāt uzreiz ar pilnu jaudu, kamēr seku novērtēšanas un paškontroles sistēmas vēl tiek noregulētas. Rezultātā pusaudzis riska pievilcību izjūt spēcīgāk, nekā spēj to aprēķināt. Viņš nemeklē problēmas — viņš pārbauda savu iespēju robežas.
Tāpēc mēģinājums pilnībā izslēgt risku no pusaudža dzīves ir lemts neveiksmei. Ja risku aizliedz, tas neizzūd un nemazinās — tas vienkārši aiziet ēnā un iziet no mūsu kontroles. Tas sāk izpausties slēptās formās: bīstamās kompānijās, slepenos eksperimentos, dubultdzīvē. Iebiedēšana, pārmērīga kontrole un pastāvīgi aizliegumi nepadara pusaudzi piesardzīgu — tie padara viņu vai nu gļēvu, vai noslēgtu.
Mūsu uzdevums ir palīdzēt riskam iegūt pieņemamu formu un piešķirt tam virzienu. Virzīts risks kļūst par izaugsmes telpu. Tieši caur apzinātu risku veidojas drosme, atbildība, patstāvība un pašpārliecība. Pusaudzis, kurš nekad nav riskējis, neprot pieņemt patstāvīgus lēmumus.
Tieši šeit galveno lomu spēlē tēvs — nevis kā tas, kas pasargā no visa, bet gan kā mentors, kas māca rīkoties ar risku. Tēvs palīdz pusaudzim uzdot sev pareizos jautājumus: „Ko es varu zaudēt?”, „Ko es varu iegūt?”, „Vai esmu gatavs sekām?”, „Vai risks padara mani stiprāku vai tikai sniedz adrenalīna devu?”. Šie jautājumi veido iekšēju novērtēšanas mehānismu, kas laika gaitā sāk darboties automātiski.
Ir svarīgi uzsvērt: mēs neaizslēdzam pusaudzim pasauli. Mēs mācām viņam dzīvot pasaulē, kurā risks neapšaubāmi pastāv. Mēs neatņemam viņam drosmi — mēs apvienojam drosmi ar atbildību. Mēs nedzēšam uguni, bet mācām vadīt liesmu.

Kāpēc laulība aizaug ar nezālēm, ja par to nerūpējas, pieci dzīvu attiecību balsti pēc pētījumu datiem un kā atgūt pirmo mīlestību caur „pirmajiem darbiem”.
Lasīt →
Nedēļas jaunumi par tēvību: “vecāka aprūpētāja” statuss Serbijā, programma tēviem Merilendā, tēvu forumi Polijā, pāvesta Leona XIV uzruna tēviem un citi.
Lasīt →
Ar ko sākas ticība pēc Vēstules ebrejiem 11:6: vēlēšanās patikt Dievam, ticība, ka Viņš ir, pastāvīga Viņa meklēšana un laiks sarunai ar Viņu.
Lasīt →